Rally Talsi'10

visu nedēļu jau ar Unu nīdējām, ka gribam braukt. 5dien jau sāka lietas bīdīties. nezinājām, kur nu likties no tā, cik ļoti gribas braukt. mēģinājām sarunāt kādu,. beigās aizbraucām ar manu mašīnu. jēziņ. turpceļš jau normāls, bez starpgadījumiem. viss notiek. ar dažām pieturiņām. viss kā nākas. aizbraucām uz Talsiem, nezinājām, kur likties, kur kas notiek. Lāsma ar Guni ar bija, tad ar tiem satikāmies. braucām uz vienu no posmiņiem, mēs jau nezinājām, kur jābrauc, tad nu bija jāseko vai jādzenās pakaļ Bajarunam. ok, mēs te bišķu paskrējām līdzi. vnk nespēju tikt līdzi viņam. tad pie mežiņa mūs pagaidīja. man jau īstenībā bija žēl vnk ieslēgt manu turbo podziņu, citādi visi man uzdotu muļķīgus jautājumus.

mēs ķip uz slepeno vietiņu aizbraucām, viss pilns. haha. normāls laiciņš bija. saulīte un tā. bet pēc tam normāli sāka gāzt. ok, laiks. bišķ izlijām. satiku Zani, viņa iedeva lietusmēteli, es vismaz biju glābta. jē. nu tad noskatījāmies visas mašīnītes un gājām uz mašīnu. nu jau sākās pirmais piedzīvojums. haha.

tur bija ļoti šaurs ceļš, bija grūti izgrozīties. diezgan pailgi tur centos grozīties pa kādiem 5 cm uz priekšu, tad atpakaļ. aiz manis jau bija rinda, Una stāvēja ārā, ķip pakoriģēja. tā jau tur sanervozējusies, ka rinda aiz muguras. visi kko pīpina, izkāpuši no mašīnām. vienu brīdi jau atmetu ar roku, bet nu virzījos tur pa mazumiņam, un beigās tiku ārā. vnk visi, kas izkāpuši kko aplaudē. nu haha. tā nu mums gāja mežiņā. tad braucām atpakaļ uz Talsiem, uz pilsētas posmu. nolikām mašīnu. iegājām iekšā. lija lietus. mums ar Unu bija lietusmēteļi, a Tīna nabadzīte tur mirka. blakus stāvēja onka ar lietussargu, šī vnk līda apakšā zem viņa lietussarga. visām baiigie prieki, nosmējušās, laimīgas. blakus stāvēja mūsu labākais draugs, kurš lūrēja virsū un vislaik ņirdza par mums, nu ko, mēs jau tikai atnācām paskatīties ralliju, bet nu jā, kā mēs uzvedāmies, kā jau vienmēr. haha

tad sagribējās pāēst. gājām meklēt kaut kur kaut ko. atradām kafejnīcu Stūrītis. garšīgi pāēdām un gājām meklēt, kur Tīnai varētu nopirkt lietusmēteli, kuru starp citu tā arī viņa neizmantoja. pretī nāca onka. Tīna prasa, kur rimi? šis saka, ka tālu. Tīna prasa - ļoti tālu? onka atbildēja - nē, nav tālu. NU OKEI, CILVĒK. Talsos vispār ir interesanti cilvēki. tas toč. haha

aizgājām uz rimi, Tīna nopirka sev lietussmēteli. ejam atpakaļ uz ralliiju, ieejam iekšā, satiku Zani atkal. tad kaut kad nāca Lāsma, gājām satikt, tā laimīga, nespēja iet uz priekšu ar sadzērušiem Guni un Mici. haha. nabaga bērns. satikām, parunājām. aizgājām uz mašīnu, tad gājām uz estrādi, klausīties Gain Fast un Dzelzs vilku. bija jau forši. mēs gan panūģojām un no malas dziedājām, jo bija nogurums. atkal satikām Lāsmu ar brandžu. tā nu mēs tur sēdējām. normāli uzdziedājām, riktīgi smuki. vnk visi planēja pa trepēm tā, ka nevarēja ne paskatīties, likās, ka visi kritīs. vēl bija forši, ka Gunis stāv uz soliņa, pēkšni apsargs iedauza viņam ar lietussargu pa kājām. bišķ uzārdījās, haha.

nu jā, ap 1iem vai 2iem devāmies atpakaļ uz Liepāju ar Unu un Tīnu. ķip sākumā likās, ka nav nogurums, bet nu iekāpu mašīnā uzreiz acis līp ciet, bet nu jābrauc 120+ km tikai uz Liepāju. nu neko darīt. Tīna ar Unu ķip mēģina uzturēt dzīvību, es vnk klusēju un braucu, sagurusi ļoti. mūzika klusu skan, tās mēģina kko jokot, pilnīgs sviests. laukā nenormāla migla. visādi zvēri priekšā lec. kaķi, suņi, lēkājoši eži [zaķi] un, protams, stirna, kur nu bez viņas. un tā nu nebūs, ka nenomaldīsies, proootams. nezinājām, kur nu likties, kur nu braukt. labi, ka bija kkāda mašīna benzīntankā. ķip pieeju pie tām, nē, izrādās, ka vecmeitu ballīte. šīs dod cepumus, kuri izskatījās pēc vīriešu mazā draudziņa. haha. ta nu sarunājām, ka viņas parādīs, kur jābrauc. izbraucām uz mūsu mīļo P112 šoseju, tad jau bija skaidrs, kur jābrauc. es biju vnk tik nogurusi, ka man likās, ka ceļazīmes un ceļa baltā līnija pa vidu ir zvēri. ok, Liene. Una vnk nobijās no taureņa. es ik pa laikam iesnaudos, atveru acis, pretējā joslā iebraukusi. Una aizmiga dziedot Hotel room. tas bija smieklīgi. kad sāka tuvoties Liepāja, man vispār sākās histērija no miega trūkuma. vnk kko pasaka, iziet šermuļi un tādi saraustīti smiekli. tā nu mēs braucām līdz tai Liepājai. diezgan interesanti. katrā ziņā šie bija briesmīgākie 120+ km manā dzīvē.

bet vispār diena forša, varēja pasmieties par visiem cilvēkiem, tas gan, jā. haha

"tu jau tagad sūdu nes" .. šis bija labākais, paldies, artūr, paldies