Monta par mani zin visu un vēl vairāk

Sveiki, draugi un tie, kurus es nepazīstu, bet vārds sākas ar "Ž" burtu. Interesanti, kurš loceklis (orgāns) izdomāja Dinamo Rīgas mājas spēļu kalendāru? Viss hokejs samests ziemā, kad jaunajam gadam jāpērk miljons šampanieša galoni (1 galons = apm. 4,55 l). Paldies, svētais onkuli no KHL, kurš šobrīd ir sačakarējis manu dzīvi 10 baļļu sistēmā. Paldies, onkuli! Laimīgo Tev arī jauno gadu un hokeja skatīšanos arēnā! Paldies. Paldies...

Vēl es gribēju jums pastāstīt, ka pēc 3 vai 4 gadiem došos ar Montu Miltiņu uz Spāniju. Mēs tur attīstīsim hokeju un uzcelsim kādu hokēj' hāl'. Spānijas hokeja izlases treneris būs Kuļibaba, jo viņā rit latīņamerikāņa asinis. Un atzīsim visi, ka viņa uzvārds ir spānisks. Dos Santos Kuļibaba Garcia.

Jums ir jāzin arī tas, ka es nemīlu stabus un man nav nekāda novirze uz stabiem. Visu, ko izdomāja mani skolas biedri, ir netīri meli. **** viņus rāvis! Esmu ļoti kārtīgs bērniņš. Nekad neesmu saindējusies ar alkoholu, bučojusies ar ******, pazaudējusi Baltijas jūrā kurpes, sagriezusi pālī kāju, uzmākusies politiķiem vēlēšanu naktī, neesmu sūtījusi draugiem īsziņas, kuras viņiem pašiem jāmēģina izburtot, neesmu skārusi ar lūpām nevienu pašu pudeli. Es cenšos saglabāt alkoholisko nevainību līdz 21 gada vecumam, kā tas ir noteikt pēc Latvijas likumiem.

Hmmm... Starpcitu, šodien uzzināju, ka Norberts, vīrietis (!!!!!!!!!!!!) māk uzvārīt auzu pārslu putriņu. Šī ir dienas gaišā ziņa, neskaitot vēl to, ka pirmdien atkal sēdēšu debesīs @ArenaRiga.
Varbūt pat iešu uz kubu. Zinājāt, ka kubā dzīvo Ovečkins? Viņš dažreiz paver kuba durtiņas un paskatās kāds rezultāts, kādi ļaudis sanākuši un tā. Viņam tur ir tāds mini-dzīvoklītis.

ES TIKAI GRIBĒJU PATEIKT AR ŠO VISU, KA NEESMU ALKOHOLIĶE.

Visu labu, zaķīši!
pintame

5 ! - Mark, Matt, Filip, Duvie, Marcel

Uznāca kārtējā nostaļģija par šiem spēlētājiem, par pirmo sezonu.
Runāju ar Montu, atcerējāmies pirmās sezonas atvadu pasākumu, ko atceramies ļoti bieži vispār, jo tas bija pats jaukākais pasākums, kas noticis sakarā ar Dinamo, manuprāt.

Mīļākais pirmās sezonas aizsargpāris - Vestkots un Novāks.
Šie abi kopā bija laba komanda, protams, kā visi pieļāva kļūdas utt., tomēr viņi bija agresīvi, it sevišķi Vestkots, un bieži palīdzēja, kā arī guva vārtus.
Par Duviju var teikt tikai labus vārdus, likās jauks onka, daudzu fanu mīlulis un tā. Vēl jauki ir tas, ka pat aizbraucot prom no LV un spēlējot citur, viņš savam bērniņam, kurš tika ieņemts LV, nopirka bērnu drēbīti -MADE IN LATVIA. Vai nav jauki? Ceru uz to, ka kādreiz pats Duvijs ar savu ģimenīti atgriezīsies, lai uzspēlētu LV.
Filips... Filips ir īpašs gadījums. haha. Diezgan smieklīgs tipiņš. Jau Ziemassvētku pasākumā viņš ārdījās, bija jāaizdedzina lāpas, lai visiem siltāk un gaišāk un tā, bet Filips no muguras gāja un visas lāpas dzēsa nost. Ok, Filip, piedevām izlikās, ka neko nezina. Haha. Spēlēja jau arī labi, protams, likās arī draudzīgs. Visdraudzīgāk viņš likās sezonas noslēguma pasākumā, kad tomēr sēdējām neapspīlētā gaisotnē!

Līderis Hossa.
Hossa ir mīlulis, paliks mīlulis un būs vēl tālāk mīlulis. Divas sezonas mūs priecēja, tagad gan aizbrauca, bet sola atgriezties. Hossa arī bija blēņu mīļotājs. Tajā pašā Ziemassvētku pasākumā Hossa bija nopircis bombačkas un jā, protams, ka tās tika spridzinātas. Bet nu jā, katrs kādreiz grib atgriezties bērnībā, Hossa to darīja tā. haha. Bet nu man jau viņš ir un paliks tikai kā līderis, ne mīlulis, jo man tomēr piesaista tādi interesantāki hokejisti, par ko zinu arī lietas, kas netiek publicētas, bet pastāstītas tāpat.

Lieliskais Marks un trakais Mets.
Šie divi kanādieši, vienkārši nav vārdu! Mark atkal ir atgriezies pie mums, bet Mets vēl blandās apkārt, kad beidzot viņš atbrauks atpakaļ, nav skaidrs, bet ļoti ceru, ka viņu atkal paņems.
Marka spēles stils ir vienkārši tik ļoti patīkams man. Agresīvs, met iekšā, dod piespēles. Nu man patīk! Protams, Marks arī bija un ir arī tagad fanu mīlulis, bet iemesla, kāpēc lai viņš nebūtu mīlulis, vienkārši nav! Marks ir lielisks, sakāt ko gribat, tā vienkārši ir. Būtībā šie abi kanādieši ir lieliski.
Metju bija mans sezonas favorīts, tāds, kaut gan spēlē tagad citur, viņš bija arī pagaišsezon un arī šosezon centīšos skatīties kā iet Torpedo, starp citu, Torpedo treneris arī man ir mīļš, jo trenēja LM vairāku gadu garumā un man patika viņš, o jā. Žēl, ka nācās pamest LM, bet ko darīs.
Mets...vienkārši nevar izteikt vārdos, cik viņš ir..nu jā, nevaru izteikt vārdos. Viņš bija pirmais kanādiešu hokejists, ar kuru tiešām tā reāli runāju, nevis tikai hi, can I have a photo utml, bet tiešām. Stāstīja par savu dzīvi un interesantām lietām. Ziemassvētku pasākumā braucām uz Siguldu tur pinkikā, mēs braucām ar autobusu, bet hokejisti ar savām mašīnām. Un vienā brīdī skatos pa logu ārā un vnk Metju izbāzis galvu no mašīnas un airē mums garām. Un viņa čirkas vnk vējā plīvoja. Tik smieklīgi tas bija. Kur vēl tādu dabūsim? Nekur :)
Un par noslēguma pasākumu vsp nav komentāru.
Sākumā jau bija kautrībiņa iet pie viņa, bet beigās pats pienāca klāt un sākām runāties, un tas bija tik forši! Tik ļoti žēl, ka viņam bija jābrauc prom, tik žēl, ka viņš neatgriezās atpakaļ Rīgā!
Un tie fail ar viņu noslēguma pasākumā. Tas bija tiešām tik forši, tik jauki, man tik ļoti patika. Mets ir vienkārši supermets, bet viņš jau to zina. :)

un šitas vispār ir hahahaa :

" Abi esot pavadījuši jautru nakti kazino, turpat pie kazino viens no viņiem publiski nokārtojis savas dabiskās vajadzībās. Arī ceļā uz Šeremetjevas lidostu nācies apturēt autobusu, lai viens no zaļā pūķa varā esošajiem kanādiešiem, stāvot turpat uz kāpnītēm, atvieglotos. Vārdu sakot, kanādieši uzvedušies gluži līdzīgi kā britu tūristi Rīgas centrā." 

Tas par Metju un Marku. Un, kad šo pateicu viņam, ķip izlikās, ka neko nezina, ka nekas tāds nav bijis. Abi ar Novāku nosmējušies.
Bet gan jau to neviens nevar saprast, cik tas bija forši, protams, ar dažām nepateiktām lietām, kas tomēr paliek pie manis un Montas.

11.03.2008. bija viena no jaukākajām dienām manā mūžā!
Paldies, Met! :)
Paldies, Dinamo! :)

Rally Talsi'10

visu nedēļu jau ar Unu nīdējām, ka gribam braukt. 5dien jau sāka lietas bīdīties. nezinājām, kur nu likties no tā, cik ļoti gribas braukt. mēģinājām sarunāt kādu,. beigās aizbraucām ar manu mašīnu. jēziņ. turpceļš jau normāls, bez starpgadījumiem. viss notiek. ar dažām pieturiņām. viss kā nākas. aizbraucām uz Talsiem, nezinājām, kur likties, kur kas notiek. Lāsma ar Guni ar bija, tad ar tiem satikāmies. braucām uz vienu no posmiņiem, mēs jau nezinājām, kur jābrauc, tad nu bija jāseko vai jādzenās pakaļ Bajarunam. ok, mēs te bišķu paskrējām līdzi. vnk nespēju tikt līdzi viņam. tad pie mežiņa mūs pagaidīja. man jau īstenībā bija žēl vnk ieslēgt manu turbo podziņu, citādi visi man uzdotu muļķīgus jautājumus.

mēs ķip uz slepeno vietiņu aizbraucām, viss pilns. haha. normāls laiciņš bija. saulīte un tā. bet pēc tam normāli sāka gāzt. ok, laiks. bišķ izlijām. satiku Zani, viņa iedeva lietusmēteli, es vismaz biju glābta. jē. nu tad noskatījāmies visas mašīnītes un gājām uz mašīnu. nu jau sākās pirmais piedzīvojums. haha.

tur bija ļoti šaurs ceļš, bija grūti izgrozīties. diezgan pailgi tur centos grozīties pa kādiem 5 cm uz priekšu, tad atpakaļ. aiz manis jau bija rinda, Una stāvēja ārā, ķip pakoriģēja. tā jau tur sanervozējusies, ka rinda aiz muguras. visi kko pīpina, izkāpuši no mašīnām. vienu brīdi jau atmetu ar roku, bet nu virzījos tur pa mazumiņam, un beigās tiku ārā. vnk visi, kas izkāpuši kko aplaudē. nu haha. tā nu mums gāja mežiņā. tad braucām atpakaļ uz Talsiem, uz pilsētas posmu. nolikām mašīnu. iegājām iekšā. lija lietus. mums ar Unu bija lietusmēteļi, a Tīna nabadzīte tur mirka. blakus stāvēja onka ar lietussargu, šī vnk līda apakšā zem viņa lietussarga. visām baiigie prieki, nosmējušās, laimīgas. blakus stāvēja mūsu labākais draugs, kurš lūrēja virsū un vislaik ņirdza par mums, nu ko, mēs jau tikai atnācām paskatīties ralliju, bet nu jā, kā mēs uzvedāmies, kā jau vienmēr. haha

tad sagribējās pāēst. gājām meklēt kaut kur kaut ko. atradām kafejnīcu Stūrītis. garšīgi pāēdām un gājām meklēt, kur Tīnai varētu nopirkt lietusmēteli, kuru starp citu tā arī viņa neizmantoja. pretī nāca onka. Tīna prasa, kur rimi? šis saka, ka tālu. Tīna prasa - ļoti tālu? onka atbildēja - nē, nav tālu. NU OKEI, CILVĒK. Talsos vispār ir interesanti cilvēki. tas toč. haha

aizgājām uz rimi, Tīna nopirka sev lietussmēteli. ejam atpakaļ uz ralliiju, ieejam iekšā, satiku Zani atkal. tad kaut kad nāca Lāsma, gājām satikt, tā laimīga, nespēja iet uz priekšu ar sadzērušiem Guni un Mici. haha. nabaga bērns. satikām, parunājām. aizgājām uz mašīnu, tad gājām uz estrādi, klausīties Gain Fast un Dzelzs vilku. bija jau forši. mēs gan panūģojām un no malas dziedājām, jo bija nogurums. atkal satikām Lāsmu ar brandžu. tā nu mēs tur sēdējām. normāli uzdziedājām, riktīgi smuki. vnk visi planēja pa trepēm tā, ka nevarēja ne paskatīties, likās, ka visi kritīs. vēl bija forši, ka Gunis stāv uz soliņa, pēkšni apsargs iedauza viņam ar lietussargu pa kājām. bišķ uzārdījās, haha.

nu jā, ap 1iem vai 2iem devāmies atpakaļ uz Liepāju ar Unu un Tīnu. ķip sākumā likās, ka nav nogurums, bet nu iekāpu mašīnā uzreiz acis līp ciet, bet nu jābrauc 120+ km tikai uz Liepāju. nu neko darīt. Tīna ar Unu ķip mēģina uzturēt dzīvību, es vnk klusēju un braucu, sagurusi ļoti. mūzika klusu skan, tās mēģina kko jokot, pilnīgs sviests. laukā nenormāla migla. visādi zvēri priekšā lec. kaķi, suņi, lēkājoši eži [zaķi] un, protams, stirna, kur nu bez viņas. un tā nu nebūs, ka nenomaldīsies, proootams. nezinājām, kur nu likties, kur nu braukt. labi, ka bija kkāda mašīna benzīntankā. ķip pieeju pie tām, nē, izrādās, ka vecmeitu ballīte. šīs dod cepumus, kuri izskatījās pēc vīriešu mazā draudziņa. haha. ta nu sarunājām, ka viņas parādīs, kur jābrauc. izbraucām uz mūsu mīļo P112 šoseju, tad jau bija skaidrs, kur jābrauc. es biju vnk tik nogurusi, ka man likās, ka ceļazīmes un ceļa baltā līnija pa vidu ir zvēri. ok, Liene. Una vnk nobijās no taureņa. es ik pa laikam iesnaudos, atveru acis, pretējā joslā iebraukusi. Una aizmiga dziedot Hotel room. tas bija smieklīgi. kad sāka tuvoties Liepāja, man vispār sākās histērija no miega trūkuma. vnk kko pasaka, iziet šermuļi un tādi saraustīti smiekli. tā nu mēs braucām līdz tai Liepājai. diezgan interesanti. katrā ziņā šie bija briesmīgākie 120+ km manā dzīvē.

bet vispār diena forša, varēja pasmieties par visiem cilvēkiem, tas gan, jā. haha

"tu jau tagad sūdu nes" .. šis bija labākais, paldies, artūr, paldies